|
Jau atsākušās mācības skolās, taču brīvlaika, kad skolēni atpūtās, Smārdes pamatskolā ritēja intensīvs darbs, jo tur savu nometnes mājvietu jau otro reizi rada kikboksa sporta kluba «Taisnīgā cīņa» dalībnieki no Rīgas. Nometnes noslēgumā par paveikto, kā ari par nākotnes plāniem saruna ar kluba prezidentu Vasiliju Fleiseru, treneri Mihailu Prohorovu un nometnes audzinātāju, Smārdes pamatskolas skolotāju Anitu Ramoliņu.
-Kikbokss - sports, cīņa, aizraušanās.
-Kikbokss ir vispārfiziskā sagatavotība, galvenokārt - cīņa, tad vieglatlētika un citi sporta veidi, ari dejas, jaunākiem audzēkņiem - pat rotaļas. Kikbokss, palīdz attīstīt visus sporta veidus, attīsta spēku sevi pārvarēt, māca sacensties vienam ar otru, jo cīņas sports ir kontaktu sports, viens uzvar, viens zaudē. Jo vairāk cīņas, jo vairāk garīgu mācību.
Taču, lai ar šo sportu varētu nodarboties, vajadzīgas telpas, sagatavoti treneri, audzinātāji. To visu nodrošina mūsu klubs. Kad iepazināmies ar Smārdes skolas direktori G.Ļubarsku, sākām sadarboties un, pateicoties viņas ieinteresētībai un atbalstam, varējām savu darbu pilnveidot, rīkojot izbraukuma nometnes. Un tā nu jau otro reizi (pirmā bija vasarā, kurā piedalījās 43 bērni) esam šeit, Smārdē, lai varētu strādāt un atpūsties.
-Kas ir jūsu kluba un nometnu dalībnieki?, -Klubā ir visu vecumu cilvēki,var teikt, bez vecuma ierobežojuma. Nometnēs gan piedalās tikai jaunieši, jaunākajam ir 8 gadi. Da lībnieku vidū ir ari meitenes, kaut gan cīnās sports nebūt nav viegls, bet viņas drošsirdīgi turas līdzi zēniem.
Ja runājam par nometnēm, tad svarīgi, lai bērniem būtu, kur sevi pierādīt, tādēļ esam paņēmuši līdzi bērnus, kuri pamatā uz klubu neiet, bet kuriem ir interese. Nometnes dalībnieki ir ļoti dažādi gan vecuma, gan attīstības ziņā. Ir tādi, kas paralēli šim sportam, apgūst, pie-mēram, teātra mākslu vai ko citu, bet ir arī tādi, kas atnākuši tieši no «ielas» - auguši noziedzīgā vidē. Tagad šiem bērniem ir iespēja sevi pārvērtēt - ja tā notiek, esam gandarīti.
Mūsu vēlme būtu veidot ap savu klubu tādu kā izglītotu cilvēku slāni. Lai to realizētu, esam iecerējuši veidot bezmaksas apmācību, tas ir -ņemt bērnus no ielas, lai viņiem būtu, kur nodarboties. Mūsu ideja ir ari veidot nometņu sistēmu, tā kā šī ir jau otrā, tad redzam; ko vajag, lai būtu labāk, lai varētu sekmīgi gatavoties 1997.gada vasaras nometnei.
Mūsu kluba darbā ir ieinteresēta kikboksa asociācija O.Sidarčuka vadībā. Varēsim organizēt kopīgus, treniņus, līdz ar to ari mācīties.
-Kā bērni tiek nodarbināti nometnē? - Visu nometnes darbu organiz ēja īpašs dienas režīms, kas bija visa pamatā. Daudz laika aizņēma sporta nodarbības, taču, protams,pietika laika atpūtai. Tā kā bija sniegs, braucām slēpot uz Milzkalni, nodarbojāmies skolas stadionā, spēlējām spēles, svinējām Ziemas svētkus. Gribu piezīmēt, ka sporta nometnē ļoti liela nozīme ir ēdināšanai. Tādēļ sakām lielu paldies skolas pavārēm - M.Zutei un J.Zariņai, kas visu brīvlaiku pavadīja rūpēs par mums.
-Kā jutās nometnes audzinātāja Anita kamoliņa starp svešiem bērniem? - Jāsāk jau ar vasaras nometni. Godīgi sakot, baidījos. Taču tajā mirklī, kad viņi kāpa ārā no autobusa, sapratu, ka būs labi. Tā ari bija. Bērniem ir augsts intelektuālais līmenis, liela vēlme darboties. Daudz ko nosaka atmosfēra grupā. Taču ta kā visi gribēja, lai būtu interesantu tad paši centās, neskatoties uz vecumu starpību un to, ka samērā ilgi viņi bija prom no mājām. Gribi vai negribi - jāpielāgojas.
V.FleiŠers: «Labas attiecības izveidojušās ar vecākiem, tādēļ viņi mums uztic savus bērnus un mūs atbalsta. Ari bērnam tas ir svarīgi. Jāatzīmē, ka ciemos atbraukušie vecāki bija sajūsmā par Smārdes skolas apstākļiem, telpām, ēdināšanu, ka ari par labvēlīgo un mīļo attieksmi pret bērniem. Priecājamies, ka esam šādu vietu atraduši un ceram, ka vasarā tiksimies atkal.»
A.PUĶĪTE
Jauno kikbokseru nometnē Smārdē
Tukuma Zinotajs 09.01.1997 Администрация сайта НЕ несет ответственности за оставленные посетителями комментарии. |
